Rīgas 22.vidusskolu ir absolvējuši daudzi pazīstami un neordināri cilvēki. Dažādā laikā skolā ir mācījušies:

Ābrams Kļeckins, Latvijas universitātes asociētais profesors:
- "Tā bija īsta dzīves skola: mūs mācīja būt patstāvīgiem, iet uz priekšu, neatkāpties, nebaidīties paust savu viedokli.  Tolaik, 1948.gadā, tā bija vīriešu skola un šeit mācījās ap 400 skolēnu. Vadīt šādu daudzumu nebija viegli un mūsu direktors Germans Gricenko izdomāja netriviālu gājienu- izveidoja skolas pašpārvaldi un nodeva varu mūsu rokās. Mēs sajutāmies nevis kā mehānisma detaļas, bet kā savas nākotnes radītājus, personības. Un kļuvām atbildīgāki. 
   Mēs paši remontējām skolu, taisījām elektroinstalācijas, palīdzējām attīrīt Līvu laukumu, cēlām zaļo teātri Mežaparkā, piedalījamies vilcienu satiksmes uzsākšanā uz Jūrmalu un vilkām kabeli no Priedaines līdz Lielupei. Mūs neviens nespieda to darīt- tas viss nāca no sirds.
   Vēl atceros, kā vienreiz mūsu prasmīgie klasesbiedri ierīkoja radiosakarus eksāmena laikā un palīdzēja citiem nokārtot sarežģītu priekšmetu, sēžot pie pēdējā sola".

 Aleksandrs Gusevs, filoloģijas doktors, mācību grāmatu "Dzimtā valoda" 6.-9.kl. autors
- "Jaunradi nedrīkst ielikt būrī- to divdesmit otrajā apzinājās vienmēr. Ne par kādu stagnāciju skolas audzēkņi nemaz nebija dzirdējuši. Katram bija tiesības izpausties, iestudēt mīļākā autora lugu, organizēt koncertu. Un tas viss notika!  Un kā es pierunāju skolotājas ļaut pārbaudīt burtnīcas vai pat novadīt stundu viņu vietā! Un kad pierunāju, sapratu- nav labākas vietas par literatūras skolotāja katedru".

Edmunds Kaševskis, radio SWH+ producents:

- "Visvairāk mūsu skolā man patīk sportiskais gars. Katru ziemu mēs rīkojām skolas pagalmā slidotavu un caurām dienām spēlējām hokeju, ar grūtībām izbrīvējot laiku mācībām. Kopš tā laika esmu dziļi nevienaldzīgs pret sportu.
Bija arī skumjš gadījums. Kādreiz pirms pionieru skates blēņojāmies ar klasesbiedriem- sasējām modīgi pionieru kaklautus. Kad mūs pasauca nākt ārā ar saukļiem un bungām, es nepamanīju un izgāju komisijas priekšā ar kaklautu, kas sasiets tauriņa veidā. Kas pēc tam bija! Mani grasījās izlēgt no jauno ļeņiniešu aprindām, izsauca uz skolu vecākus, apsprieda uzvedību pedsēdēs. Par laimi viss beidzās labi, saņēmu tikai rājienu".

Mihails Tāls, šahists, starptautiskais lielmeistars, pasaules čempions (1960.-1961.). Pēc Mihaila klasesbiedra vārdiem viss sākās ar futbola spēli starpbrībī. Mihails bija vārtsargs un šis klasesbiedrs, sitot bumbu, nejauši iespēra Tālam ar smagu zābaku pa galvu. Vēsturiskas atmiņas beidzas tā: "Un kopš tā laika tāls sāka ģeniāli spēlēt!". Savukārt tā laika matemātikas skolotāji atceras, ka topošajam šahistam bija lielas problēmas ar šo priekšmetu.  Pastāv versija, ka Tāls nav absolvējis 22.vidusskolu tieši dēļ konflikta ar matemātikas skolotāju- nācās pāriet citā skolā. Taču ir liecinieki tam, kā Miša Tāls stāvējis uz ceļiem literatūras skolotājas Nadeždas Iļanokas priekšā...

Mihails Barišņikovs, baleta zvaigne. Krievu skolas baleta dejotājs (premier danseur); virtuoza klasiskā tehnika un stila tīrība apvienojas viņa mākslā ar ārkārtīgu fizisko spēku, kas padarīja Barišņikovu par vienu no slavenākajiem vīriešu dejas pārstāvjiem 20.gadsimtā.

Mūsu skolas arhīvā saglabājies unikāls blonda zēna fotoattēls pionieru kaklautā, kura otrajā pusē kaligrāfiskā rokrakstā rakstīts "Mihails Barišņikovs, 3.b klase, 1985.gads". Spriežot pēc apģērba un pozas, fotogrāfija bija paredzēta Goda dēlim. Mihails mācījies šeit tikai sākumskolā, tad pārgājis baleta skolā. Taču tieši uz Rīgas 22.vidusskolas skatuves viņš izpildījis savu pirmo ugunīgo čardašu ar tikpat jaunu kā pats Katju Harlamovu, bate studijas audzēkni.

 Ļevs Sidjakovs, filoloģijas doktors, Latvijas universitātes profesors, Puškina daiļrades pētnieks

Aleksandrs Kaverzņevs (1931.- 1983.), starptautiskais televīzijas žurnālists, viens no labākajiem politikas novērotājiem 70.-80.gados, analītiķis, dokumentālās filmas "Afgāņu dienasgrāmata" (1983.) un aizraujošu sižetu no dažādām pasaules malām- Vjetnamas, Korejas, Kubas, Ķīnas, autors.

Nikolajs Neilands (1930. – 2003.), politologs un žurnālists

Otto Lācis (1934. – 2005.), žurnālists, Maskavas Augstākās sociālo un ekonomijas zinātņu skolas goda profesors

Georgijs Celms, žurnālists

 Pjotrs Vails, rakstnieks, eseju autors, kopš 1993.gada radiostacijas "Brīvība" krievu dienesta redaktors

Semjons Štrihs, ārsts, Rīgas Neatliekamās palīdzības stacijas direktors

Zinaīda Slavina, aktrise. No 1964.gada Maskavas Tagankas teatrī

 Arkādijs Savčenko, PSRS tautas mākslinieks (1985.). Kopš 1960.gada Baltkrievijas operas un baleta teātra solists.

un daudzi, daudzi citi…

Uz lapas sākumu